- Apollōniēnsis
- Apollōnis
- Apollōnius
- apologātio
- apologēticum
- apologia
- apologismus
- apologo
- apologus
- Aponus
- apophorēta
- apophthegma
- apoproēgmena
- aporia
- aporior
- aposiōpēsis
- aposphrāgisma
- apostasia
- apostata
- apostato
- apostātrīx
- apostēma
- apostolicus
- apostolus
- apostropha
- apothēca
- apotheōsis
- appāginēculī
- apparātē
- apparātio
- apparātus 1
- apparātus 2
- appārentia
- appāreo
- appāritio
- appāritor
- appāritūra
- apparo
- appectoro
- appellātio
- appellātīvus
- appellātor
- appellātōrius
- appellito
- appello 1
- appello 2
- appendīcula
- appendīx
- appendo
- Appennīnus
- << >>
- appar|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Susiję: apparātus 1
- Daukantas 1838
Apparo, as, avi, atum, are, tîjkù.
- Jokantas 1936
- ap-paro 1 rengti, ruošti prandium P nuptias T, ludos; tantum bellum hieme apparavit (prisiruošė), vere suscepit, aestate confecit; crimina in aliquem rinkti kaltinimus, skundus prieš ką; omnia ad defensionem; in apparando occupatus N užsiėmęs ginklavimusi; iamque hoc facere noctu apparabant; aliud iter a. vykti kitu keliu; se in casum ruoštis prie kokio atsitikimo; imperata facere.
- Kuzavinis 2007
- appar|o, āre, āvī, ātum vt [ad + 1. paro] reñgti, ruõšti (nūptiās Te; lūdōs C); ~āre bellum Cs reñgtis kãrui; ~āre aliquid facere Pl ruõštis (ketìnti) ką̃ darýti